Deju pasaulē ir radusies situācija, ka ar vienu nosaukumu – “Deju kursi”, tiek piedāvāti 3 dažādi deju virzieni: 1) balles un 2) sporta dejas, kas vizuāli ir tikpat līdzīgi, kā dvīņu bērni ģimenē, taču dziļākajā būtībā ir kardināli atšķirīgas. Bez tam, sporta dejām ir vēl “ārlaulības sekas”, par kurām neviens īsti nezina, bet, ja arī nojauš, tad vieglāk ir tēlot, ka nekas nav zināms un tās ir: 3) sarīkojuma vai kursu dejas. Piedāvātais materiāls dos ieskatu kopīgajos un atšķirīgajos faktoros. Salīdzinot visus virzienus, centīšos būt objektīvs un nevienu no tiem nenoniecināt. Labi un vajadzīgi ir visi.
1.Popularizācija
Sporta – demonstrē TV. Izskatās krāšņi, skaisti un vilinoši. Deju skola tiek popularizēta sacensībās, nosaucot klubu un treneri. Īpaši augstu kotējas iegūtas pirmās vietas, neņemot vērā to, kādas ir dejotāju iedzimtās dotības un finansiālās iespējas.
Balles – TV nerāda. Balles piemin presē, bet aizmirsts galvenais – prasme dejot, kas paliek “aiz kadra”. Informācija par balles norisi parasti dominē pilnais galds, krāšņie tērpi, prominentās personas utt.
Cilvēku, kuri prot un var dejot, kā arī dejot nepratēju iekšējās izjūta, kas ir dziļi intīmas, nav iespējams atspoguļot ar tehniskiem līdzekļiem.
Ballēs bieži tiek slēpts fakts, ka dejotājs ir apmeklējis deju kursus. Labo dejotprasmi skaidro ar iedzimtību. Par deju kursu apmeklēšanu nestāsta pat draugiem (draudzenēm) – jo nevēlas, lai prasmē dejot citi līdzinātos, apsteigtu, vai izteiktu kritiskas piezīmes par šo interesi.
Sarīkojumu vai kursu dejas – radās līdz ar sporta dejām un tām seko kā ēna. Popularizējas ar apzīmējuma vārdu – sarīkojuma dejas, ko cilvēki saprot kā solījumu dejot sarīkojumos.
2.Motivācija
Sporta – uz dejošanu parasti aizved mamma ( ne tētis), jo viņai patīk dejot, bet dzīvē pašai tas gājis secen. Mamma nosaka bērna mērķorientāciju, dejas kā sabiedriska fenomena izpratni.
Balles – Dejas apgūšanu cilvēks uzsāk pats, iekšējais vajadzības vadīts. Vēlme iemācīties dejot valsi (arī kāzām), brīvi justies sabiedriskos pasākumos, kas saistīti ar dejām, svētkos, viesībās, klubiņos, ārzemju braucienos, kur bieži jādejo, utt.
Sarīkojumu vai kursu dejas – apmeklē ar cerību dejot sarīkojumos zem kā saprot korporatīvos pasākumus, viesības, kāzas, zaļumballes, utt..
3.Repertuārs
Sporta – sacensībās tika izvēlētas no visām dejām tikai 10 dejas – visgrūtākās, jo tikai ar tādām var noskaidrot, ko īsti katrs pāris spēj. Daļu no šīm dejām vispār iespējams dejot tikai konkursos, jo prasa pārāk lielu grīdas platību, vai arī ir pārāk sarežģītas. Tika atlasītas un obligāto figūru sarakstā iekļautas tikai figūras, ko savās programmās bija iekļāvuši vairums labāko dejotāju ( t.i., ne jau tās vienkāršākās).
Balles – visas dejas, kuras ir zināmas katrā konkrētajā valstī. (Latvijā kā balles dejas zināmas ap 30 dejām). Daudzi deju skolotāji, kas izglītību ieguvuši kā sporta deju treneri vai dejotāji, lielāko daļu no tām nezin. Nezin arī balles deju etiķeti. Dejām ir varianti, piemēram, ir zināms sacensību (angļu) tango, Argentīnas tango, Amerikas tango, Somu tango. Figūras – visvienkāršākās, kuras var iemācīties katrs, un kuras var dejot arī mazā laukumā.
Sarīkojumu vai kursu dejas – apgūst 8 no 10 sporta dejām, izņemt passadoble un lēno fokstrotu.
- Psiholoģisko sliekšņu pārkāpšana
Sporta – divi vienādi nezinoši bērni deju apgūst vieglāk nekā pieaugušie, jo nav iekšēju kompleksu, kas saistīti ar prestižu, bailēm kļūdīties un saņemt publisku aizrādījumu, no intimitātes, utt. Bērniem ir labākas uztveres spējas, jo bērns ir dabiski predisponēts pēc iespējas ātrāk apgūt visu jauno.
Balles – vīrieši un pusaudži zēni no balles deju apgūšanas kaunas, dāmas un meitenes – nē. Ja kāds arī atzīstas deju stundu apmeklēšanā, tad tikai pie slavenībām, kaut arī sniegums ir zem katras kritikas. Diviem pieaugušajiem, kas abi ir vienlīdz nezinoši, dejas apguve ir grūta. Pašmācības grāmatas ir grūti saprast, video ir grūti izmantot, jo redzes uztveres spēja nepietiekoša. Tikai tad, kad kungi ir pārliecināti par sevi, vajadzētu sākt dejot ar iesācējām vai svešām partnerēm.
Sarīkojumu vai kursu dejas – barjeru pārvarēt palīdz doma, par pielietojuma iespēju.
5.Kādā vecumā sākt?
Sporta – no bērnības (6 – 10 gadi) Sacensības notiek pa vecuma grupām un kvalifikācijas klasēm. Vecuma grupas – bērni (līdz 11 g.), Juniori (12 – 15 g.) Jaunieši (16 – 18 g.) Pieaugušie (19 – 34 g.), Seniori (no 35g.). Kvalifikācijas klases – E-4, E-6, D, C, B, A, un S (starptautiskā) dalās t.s. “amatieros” un profesionāļos.
Balles – ar 17-18 gadiem un tālāk – ikkatrā vecumā – 25, 30, 40 un 50 gados. Nav vecuma vai kvalifikācijas ierobežojuma. Dažādu vecuma dejotāji var dejot visi kopā, viens otram netraucējot.
Sarīkojumu vai kursu dejas – Nav vecuma vai kvalifikācijas ierobežojuma.
6.Mērķi
Sporta – cenšas iegūt arvien augstāku sporta klasi, diplomus, medaļas, kļūt par čempioniem.
Balles – katram dejotājam individuāli un ne tik viennozīmīgi. Būtiskākais ir – apgūt iepazīšanās veidu ar pretējā dzimuma pārstāvjiem, lai veiksmīgi atrastu sev atbilstošu dzīves draugu. Pēc tam bieži dejošana tiek pārtraukta vispār, pat bloķēta un tiek izplatīta patiesībai neatbilstoša informācija par ballēm. Mērķi var būt arī aktīva atpūtas veida apgūšana, veselības uzlabošana, kustību iemaņu pilnveidošana (kā fiziska kultūra), kā veids iziešanai sabiedrībā bez alkohola.
Sarīkojumu vai kursu dejas – iespēja katrā saviesīgā pasākumā justies brīvi un izmantot visas iespējas ko nodrošina deju prasme- iepazīties ar pretējā dzimuma pārstāvjiem, darīt laimīgas sievietes, iedvesmot vīriešus, komunicēt divatā ar nepazīstamiem vai mazpazīstamiem cilvēkiem, utt..
7.Nodarbošanās ilgums
Sporta – aktīvas sporta deju gaitas – lielākajam vairumam līdz 12 – 13 gadiem, mazāk jauniešu, vēl mazāk pieaugušo, vismazāk senioru. Dejošana pārtraukt liek stresi, izmaksas, mācības, darbs, utt.
Balles – visu mūžu. Savā pirmajā ballē var nokļūt pēc 2 – 3 mēnešu treniņiem (trenējoties divas reizes nedēļā). Fizisko dotumu un vecuma ierobežojumi neeksistē. Lielākās grūtības rada paša cilvēka iekšējās barjeras, kompleksi un saistības. Atbrīvošanās no šiem pinekļiem nāk pamazām, līdz ar dejotprasmes izaugsmi.
Sarīkojumu vai kursu dejas – 2 – 3 gadus un tad dejošana beidzas. Sporta deju konkursos nepiedalās, ballēs dejot neprot.
8.Pāru komplektēšanās
Sporta – to nosaka dažādi faktori – mērķu kopība, raksturu saskaņa, fizisko dotumu un vecuma atbilstība, finansiālā nodrošinātība. Ja kaut kā pietrūkst, pāris ir nestabils. Ja piemērots partneris netiek atrasts, dejotāji aiziet, un vietā nāk jauna maiņa. Pāri veidojas tikai viena deju kluba, vecuma grupas un kvalifikācijas klases ietvaros, kas ir mazskaitlīgas.
Balles – veidojas paši. Ballēs un kursos spontāni un intuitīvi tiek meklēti atbilstoši partneri, vadoties pēc individuāliem un neatkārtojamiem kritērijiem. Izvēlas iespējas ievērojami lielākas ir ballēs. Tur var satikties “neitrālā” vidē visu kursanti, un veiksmīgi izveidota pāra sastāvā atgriezties deju kursos, lai pilnveidotos. Zaudētāja nav. Diemžēl bieži kursos dejotāji netiek informēti par iespējām pielietot gūtās iemaņas ballēs, un tāpēc viņi dejošanu pamet.
9.Partnerība
Sporta – dejo tikai ar vienu partneri un konkursā piedalās tikai tad, kad sasniegts zināms meistarības līmenis. Partneru maiņa kluba ietvaros parasti ir saistīta ar lielām grūtībām, pat abu dejotāju aiziešanu no dejas vispār. Zaudētāji ir abi, deju klubs, deja vispār.
Balles – jāvar dejot ar katru dāmu (kungu). Ballēs tiek dejotas arī tā sauktās Dāmu un Aplausu dejas. Ballē var nokļūt ar dažu deju pamatsoļu prasmi, tomēr brīvi dejot ar jebkuru partneri būs iespējams tikai pēc 1,5 – 2 gadu ilgas, uz deju stundu, dejotāju praktisko vakaru, un baļļu apmeklējums Dejo visi vai gandrīz visi (kas prot).
Sarīkojumu vai kursu dejas – kombinēta – biežāk dejo ar savu partneri.
10.Pielietojums
Sporta – sporta deju konkursi (sacensības) vai deju paraugdemonstrējumi. Zālē vienlaikus dejo ne vairāk kā 7 pāri.
Deju klubos dažkārt tiek rīkotas balles, kas atbilst slēgtās balles tipam – t.i., sava kluba ietvaros, kur tiek dejoti zināmie figūru virknējumi, parasti ar “savu” partneri. Publiskām ballēm sportistiem parasti neatliek laika, un par tām praktiski neinteresējas.
Balles – balles ir svētku sastāvdaļa. Tās var būt slēgtās, – darba vietu, korporāciju, mācību iestāžu, utt., kā arī publiskās, kurās var ierasties katrs un kur var dejot (ja māk) arī ar nepazīstamām dāmām (kungiem), jo var uz balli ierasties vienatnē.
Sarīkojumu vai kursu dejas – var dejot tikai deju kursos, to praktiskos vakaros. Ārpus deju kursiem praktiski nedejo, jo sporta deju konkursiem nepietiek ne pārliecības, ne prasmes, bet ballēs dejot neprot.
Noslēgumā…
Vārdu “Balle” vēlas lietot daudzi. Klubiņos ar 20-30 kv. m. deju grīdas platību bez parketa rīko Balli. Ar paklājiem nosegtās platībās un neatbilstošas mūzikas pavadījumā – “Balle”, utt. Klāt vēl tumsa, apdullinošs skaļums. Tas viss vārda Balle nozīmi diskreditē.